Dobeles novada Centrālās bibliotēkas galerija
<- Atpakaļ12. un 13. jūnijā Dobeles novada bibliotekāri devās ilgi gaidītajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Pērnavas apriņķi ar mērķi iepazīties ar Pērnavas apriņķa publiskajām bibliotēkām, bibliotekāro darbu un bibliotekārā darba pieredzi, iepazīties ar Igaunijas bibliotēku sistēmu, specifiku un darbības politiku, dalīties pieredzē un idejās darbā ar bērniem un jauniešiem, novadpētniecības darbu, lasītveicināšanas pasākumiem, nemateriālā kultūras mantojuma uzturēšanu un popularizēšanu, vietējās kopienas saliedēšanu, kā arī pārrunāt sadarbības iespējas. Tā kā ceļš bija garš, tad brauciena programma tika veidota tā, lai pēc iespējas vairāk varētu gūt iespaidus, idejas un zināšanas. Pirmais apskates objekts bija Kabli pludmale - Pludmalē atrodas skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats. Šeit ir pastaigu takas gar piekrastes kāpām un pļavām, rotaļu laukumi, piknika vietas un vasaras kafejnīca. Pēc Kabli pludmales, ceļā uz Pērnavu, tika apmeklēta 2,2 kilometrus garā Rannametsa-Tolkuse dabas taka. Taka ved cauri Tolkuse purvam un tālāk nonāk kāpu priedulājā. Rannametsa skatu tornis atrodas Igaunijas augstākās kāpas Tornimegi virsotnē un ir veselus 18 metrus augsts. No skatu torņa augstākās vietas paveras lielisks skats uz Tolkuse purvu un Pērnavas jūras līci. Ja ir labi laika apstākļi, no skatu torņa augstumiem var redzēt Kihnu salu, diemžēl pirmajā dienā laikapstākļi mūs nelutināja, bija vēss un ik pa laikam sijāja smalks lietus, lai gan 2.2km garo taku izstaigājām nesalijuši. Takas malā sastopami vēl vairāki skaisti purva ezeri un gaisā virmoja vaivariņu smarža, to baltos ziedus varēja redzēt visapkārt. Lietum pieņemoties spēkā, turpinājām ceļu uz Pērnavu, lai apmeklētu trīs bibliotēkas, kā pirmo Pērnavas Centrālo bibliotēku, kura izkārtojusies stiklotas ēkas 3 stāvos, plaša, moderna. Mūs sagaidīja daiļliteratūras nodaļas vadītāja Ludmila, diemžēl, direktori nesastapām. Bibliotekārēm bija iespēja iepazīties ar telpām, izkārtojumu, nodaļām, piesaistīja Igaunijas olimpiešiem veltītā izstāde, kā arī mūzikas instrumentu nodaļa. Pērnavas kolēģes iepazīstināja ar lasītāju apkalpošanas specifiku, redzējām gan mums pazīstamos skenerus, gan skeneri, kas iestrādāts galda virsmā un spēj nolasīt vairākas grāmatas vienlaikus. Sapratām, kas tas lieti noderētu Centrālajā bibliotēkā, kad no rītiem tiek izņemtas grāmatas no grāmatu nodošanas iekārtas, kaudzēm, kad katra jāieskenē atsevišķi, šāda iekārta atvieglotu un paātrinātu darbu. Bibliotekāres aktīvi uzdeva sev interesējošus jautājumus, gan dalījās ar pieredzi. Šeit uzzinājām, ka Igaunijā netiek veikta bibliotēku akreditācija, algu sistēmā noteicošā ir darbinieku izglītība, Dobeles bibliotekāres varēja palepoties, ka sava novadpētniecības datubāze, kas savukārt kolēģiem nav. Nākamo apmeklējām Mai filiālbibliotēku, kura tika atvērta šī gada janvārī, skaista, ļoti gaumīga, ar dažādu zonējumu, gan bērniem un jauniešiem, gan kluso lasītavu, gan āra terasi. Bibliotēkā ir arī tehnoloģiju telpa, kurā ir šujmašīnas, uzlīmju izgatavošanas iekārta, kā arī iespējams uzspiest uz krekliņa savu īpašo dizainu. Kā pēdējo apmeklējām Sindi bibliotēku, ja būtu jāraksturo šīs bibliotēkas darbību, tad jāsaka, ka tā līdzinātos Auces pilsētas bibliotēkai pirms reformas, kad tās pārziņā bija Ukru, Bēnes, Ķeveles, Īles, Vītiņu, Lielauces bibliotēkas. Šeit mūs ļoti viesmīlīgi uzņēma Ene, kura iepazīstināja ar bibliotēku, kā arī bija sagatavojusi prezentāciju par 6 viņas pakļautībā esošām bibliotēkām. Ene pārrauga un rīkojas ar budžetu, maks ir viņas rokās, visu nepieciešamo, kas vajadzīgs bibliotēkām, iegādājas viņa. Vienai pagasta bibliotēkai ir ievērojams finansējums grāmatām 3000, tas, tāpat kā mūsu novadā, tiek aprēķināts pēc iedzīvotāju skaita, vēl jāpiebilst, ka 60% no grāmatām nodrošina valsts, pārējais ir no pašvaldības līdzekļiem. Arī Iagaunijas bibliotēkas savā budžetā iekļauj finansējumu pasākumiem, meistarklasēm un izglītojošām aktivitātēm. Jāpiebilst, ka divās no 3 bibliotēkām bija pašapkalpošanās iekārtas. Pirmās dienas noslēgumā Dobeles bibliotekāres varēja baudīt pasakainu vakaru Pērnavā, kad lietus bija pārstājis līt un sāka atgriezties siltums. Otrā diena mūs priecēja ar sauli, kad apmeklējām brīnišķīgi skaistas vietas: Rummu karjeru, kas ir kristāldzidra, gaiši zaļgani zila lagūna un blakus tam atrodas mākslīgais kalns, kopā tā ir neticami unikāla kompozīcija un īpašs atpūtas galamērķis! Vairākus gadu desmitus šeit atradās kaļķakmens raktuve un cietums, bet pēc raktuvju darbības beigām šī teritorija strauji piepildījās ar kristāldzidru ūdeni, applūdinot cietuma sienas un ēkas. Pakri pussalu, lai apskatītu jūras ainavu no 25 metru augstas kraujas. Pussalas glintu apsargā valsts. Šai dabiskajai kāplei ir starptautiskā nozīme tā ir vienīgā krasta krauja Eiropā ar redzamiem paleozoja slāņiem. Tepat atrodas Pakri bāka, ko Pēteris I dibināja 17. gadsimtā. Bāka stāv uz dabiskā pussalas paaugstinājuma kaļķakmens klints malā. 1889. gadā no akmens uzbūvēja jauno bāku 80 metru attālumā no vecās. Jaunā bāka kļuva par vienu no augstākajiem Igaunijā 55 metri, daudzas drosmīgas un izturīgas bibliotekāres steidza uzkāpt bākas virsotnē. Kad autobuss pagriezās mājupceļa virzienā, apmeklējām Trepojas ūdenskrituma kaskādi un Keilas ūdenskritumu. Ūdenskritums ir sešus metrus augsts un vairākus desmitus metru plats. Brauciens deva iespēju salīdzināt darba pieredzi, uzzināt jaunas metodes, iegūt iedvesmu un pārliecību par bibliotēkas lomu sabiedrībā kā zināšanu, kultūras un cilvēku satikšanās vietu. Tā bija arī iespēja saliedēt komandu, izkāpt no ikdienas un paskatīties uz savu darbu no malas ar jaunu skatu un sparu. Liels paldies Dobeles novada pašvaldībai un Dobeles novada Kultūras pārvaldei par atbalstu savu bibliotekāru pilnveidošanās un izglītošanās jomā.
