1944. gadā britu bumbvedēja pilots Hugo Lenglijs, izlēcis ar izpletni no sašautās lidmašīnas, nonāca olīvkoku laukā vācu okupētajā Toskānā. Būdams smagi ievainots, viņš ar vietējās iedzīvotājas Sofijas palīdzību rada patvērumu pussagruvuša klostera drupās. Tomēr starp abiem uzdzirkstījušo mīlestību sagrāva ļaunprātīga nodevība. Pagājuši jau gandrīz trīsdesmit gadi. Un Džoena, Hugo meita, atgriezusies mājās Anglijas laukos, lai organizētu tēvam bēres, starp tēva personiskajām mantām atrod senu atpakaļ atgrieztu vēstuli, ko tēvs adresējis Sofijai. Šajā vēstulē atklājas kaut kas pārsteidzošs, un Džoena nolemj doties ceļojumā uz Toskānu - lai tiktu galā ar savām jūtām, kā arī lai uzzinātu tēva piedzīvoto. Ātri vien kļūst skaidrs, ka daži cilvēki senos notikumus labprātāk atstātu pagātnē, tomēr Džoena ir veikusi pārāk garu ceļu, lai tagad dotos prom, visu nenoskaidrojusi...
Atpakaļ