"Esmu pateicīgs liktenim, ka man bija lemts piedzimt nevis Rīgā, bet Sumburciemā, kas ir viens no retajiem ciemiem Latvijā divos pagastos - Dundagas un Valdgales, bērnību un agrīno jaunību pavadīt laukos, kur visapkārt mežs, klausīties dzeguzes kūkošanā un ieelpot naktsvijoļu smaržu. Pirmie dzīves iespaidi iedvesmojuši uzrakstīt veltījumu manai dzimtajai pusei." (Arnolds Auziņš).
Atpakaļ







