Bijušie laiki ir kā augsne, no kuras izaug šodiena, un aizgājušās paaudzes kā mūsu saknes ļauj smelt spēku no tās. Gata Līduma "Mirušo kurzemnieku stāsti" rāda daļu mūsu vēstures, kas atdzīvojas nevis vietās un gadskaitļos, bet gan cilvēku likteņos. Lai arī stāstītāji ir jau miruši, viņu stāsti ir dzīvi, jo stāsti dzīvo ilgāk nekā cilvēki. Tajos var pasmelties kurzemniecisku spītu un pašapziņu, cilvēcisku sadarbību, apņēmību un, jā, krietnu tiesu veiksmes, kas ļauj izdzīvot un dzīvot arī visgrūtākajos laikos, kad dzīve sit no negaidītas puses.
Atpakaļ