A. Katras trešā romāna “Vietējā stacija” galvenajai varonei Aelitai kādā romantisku noskaņu un negaidītu norišu caurstrāvotā maija vakarā arīdzan nākas atskatīties uz savu pagātni un uzskatiem ar citādām acīm. Līdz šim Aelita bijusi gana apmierināta, jo viņas dzīve rādījusies sakārtota: ir labs grāmatvedes darbs, ir pieklājīgs dzīvoklis galvaspilsētā. Dienas ritējušas rimti un prognozējami. Taču viens spontāns lēmums var izsist no šķietamā līdzsvara, un, skat: visnotaļ cienījamā sieviete labākajos sievietes gados pēkšņi atrodas tādā vietā, kur pat autobusi vairs nepietur.
Lai pārvarētu liktenīgo nejaušību radīto kultūršoku un jūtu mulsumu, no ierastās lielpilsētas vides nokļūstot īstā provincē, Aelitai ir spiesta rīkoties nepavisam ne tā, kā agrāk liktos pieņemami un saprotami. Neparastie apstākļi diktē neparastus spēles noteikumus, un mazpamazām sieviete tos pieņem. Jo – kas zina – varbūt patiesi iespējams arī laimests. Un tad varbūt Aelita varēs aizmirst vārdus, kurus viņa sacīja gandrīz svešam vīrietim kādā spējā atklāsmes brīdī: “Tu sēdi visu dzīvi kā tāda vietējā stacija, bet vilcieni tikai brauc garām, garām, garām...”
Atpakaļ
Aptauja iedzīvotājiem!
Kāpēc Jūs neapmeklējat bibliotēku?
Dobeles novada Centrālā bibliotēka aicina izteikt savu viedokli!
Cienījamais respondent!
Lai uzlabotu bibliotēkas pakalpojumu daudzveidīgu klāstu, pieejamību un kvalitāti, vēlamies saprast, kāpēc daļa iedzīvotāju neizmanto bibliotēkas piedāvātās iespējas.
Lūdzam veltīt dažas minūtes, lai atbildētu uz aptaujas jautājumiem.
Jūsu atbildes ir anonīmas un tiks izmantotas statistikai.
Aptauja pieejama šeit:
https://www.visidati.lv/aptauja/11302699/
Jūsu viedoklis ir svarīgs — palīdziet mums augt un kļūt Jums tuvākiem!