Autobiogrāfiskajā grāmatā "Visuaugstākajā patvērumā" Pāvils Brūvers godīgi, skaidri, tieši, emocionāli un reizē arī tik dziļi personiski liecina par savu attiecību vēsturi ar Dievu un tuvākajiem. Labvēlīgā iekšējā pašironija liek nojaust, ka tā spilgtā un tik daudzkrāsainā Pāvila personība, kuru ir iepazinuši viņa līdzcilvēki, tapusi ne vienmēr mierīgos un labvēlīgos apstākļos. Ir bijušas arī iekšējas dvēseliskas cīņas, uzvaras un zaudējumi. Tomēr pāri visam - bezgalīga paļāvība būt Visuaugstākā patvērumā. Par visu, kas bijis vakar, šodien un būs rīt. Pāvils Brūvers - tā ir nemitīga kustība un pārmaiņas. Jo ne vairs ģeogrāfiski - tad dvēseliski joprojām un visu laiku. Te ir liecība par pamatu - par to, kā tas viss iesākās... Stāstnieks ir ļoti aizrautīgs un emocionāls. Talantīgi īsos, nereti arī humora pārpilnos vārdos viņš uzbur vizuāli krāšņas un precīzas ainas. Gluži kā apustuļa Pāvila gara radinieks!/Arnis Šablovskis, publicists.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=67182&ident=1065126#copies
Atpakaļ