---

Kad Svena klasesbiedrs Karls ar ģimeni pārceļas uz dzīvi ārzemēs, abi ātri vien kļūst par labākajiem draugiem, tomēr centieni fizisko nošķirtību pārvērst emocionālā tuvībā izplēn klusumā, un jaunus cilvēkus nekas nemoka vairāk kā klusuma skaņa. “Galvenais šajā romānā ir pat ne varonis, bet viņa ilūzijas. Agrā jaunībā tās ir krietni svarīgākas par pašu dzīvi. Protams, neizbēgami seko attapšanās ilūziju gruvešos un izmisums par pasaules gala sākumu. Bet kā citādis Katrs spēs identificēties ar šo gandrīz pašizdomāto pirmās mīlestības trakumu. Vai mīlēt kādu, ko esi izdomājis savā galvā, nozīmē mīlēt tikai pašam sevic Vai viņā vilties nozīmē vilties sevīe Visā pasaulēg Gusta Ābeles grāmata līdzinās viena cilvēka iemīlēšanās izmisuma izrādei, kam nepārprotami vajag skatītājus, un esmu pārliecināta, ka tādi būs. Jaunībai nav gana ne ar dzīvi, ne ilūzijām, tai jāplūst pāri malām, jāaplipina ar maksimālismu, bohēmiski un egocentriski jākūleņo pretim īstiem notikumiem tik skaļi, ka iekliedzas pat klusums. Es sadzirdēju.” Inga Pizāne, dzejniece

 

https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=71665&ident=1069607#copies