Dievu mežs! - tā šo vietiņu jau izsenis dēvēja ļaudis. 1939. gadā Dievu mežs pēkšņi atdzīvojās, iešņācās, iemudžējās, it kā tanī būtu atgriezušies senlaiku dievi... Nē - nekādi dievi šeit neatgriezās: šeit apmetās pilsoņi, velniem līdzīgi radījumi. Savā atmiņu grāmatā lietuviešu rakstnieks Balis Sroga atklājis piedzīvoto nacistu Štuthofas koncentrācijas nometnē, uz kuru viņš kopā ar citiem lietuviešu inteliģences pārstāvjiem par nepakļaušanos nacistiskajam režīmam tika nosūtīts 1943. gada martā un kurā pavadīja 2 gadus. Cilvēks, nokļuvis zvēriskā vidē, pašsaglabāšanās instinkta dzīts, pat pats nepamana, ka viņu ierauj zvēriskuma šausmās. Ļoti iespējams, ka nometnē visdrausmīgākais ir šis cilvēka psihiskais stāvoklis. Stāvoklis, kad neizbēgami izgaist viss, ko cilvēki sauc par sirdsapziņu, humānismu, tuvākā mīlestību.
Atpakaļ