Pulksten 3.37 romāna varonis pamostas no telefona zvana, naksnīgā saruna ar māti uzjunda atmiņas. Zēna, kurš audzis konservatīvā industriālā pilsētā, ģimenē, kam nekad nav bijis liekas naudas. Vidē, kas soda par atšķirīgo. Romāns ir daļēji autobiogrāfisks un attēlo homoseksuāli orientēta zēna pieaugšanu Čehijas mazpilsētā. Mareks Torčīks rāda apcelšanu skolā, nefunkcionējošu ģimeni un pirmo lielo mīlestību. Galvenais varonis iemīlas romu tautības klasesbiedrā, tas problēmas tikai pavairo. Autors ir dzejnieks, tas spilgti izpaužas romāna valodā un estetizācijas līmenī, kā arī visnotaļ filozofiskā ievirzē jautājumos par cilvēka atmiņu, spēju iejusties citādi domājošos personāžos. Varonis burtiski sasmalcina, izklāj savu atmiņu, gluži kā mēs reizumis lūkojamies uz senām fotogrāfijām un meklējam sīkas detaļas, kas bieži atklāj vairāk par pirmajā acumirklī ieraudzīto. Viņš apraksta savu māti, tēvu un vectēvu, saindējošo gaisotni mājās, alkoholismu. Varonis sadala atsevišķos gabalos ne tikai paša atmiņas, bet arī visas ģimenes kolektīvo atmiņu.
Atpakaļ