"Ģirta Koknēviča prozas debija ir ļoti savdabīga - autobiogrāfiskos notikumos balstītais, pasauli pazemīgi pētošais dzīves vērojums mijas gan ar viediem, gan šķietami naiviem secinājumiem par cilvēka lomu lielajā dzīvē. Šeit baisais organiski sadzīvo ar smieklīgo, nežēlība - ar vieglprātību, sāpīgais - ar alkām pēc laimes, vienkāršais, pat primitīvais - ar pašas dzīvošanas absurdu. Puškina ielas buru skola ir arī neparasti spilgts laikmeta tēlojums, kas vērties stipri plašāk tveramā vēstījumā par Latvijas sabiedrības pārejas posmu no PSRS uz neatkarīgu valsti. Šo laiku nepieredzējušajiem stāsts varētu kļūt par drošu ceļvedi patiesajā Latvijas vēsturē," vērtē Lauris Gundars.
Atpakaļ