Sibila van Antverpa visu mūžu ir rakstījusi vēstules, cenšoties gūt apjausmu par pasauli un savu vietu tajā. Sarakstes biedru viņai ir daudz - brālis, labākā draudzene, koledžas dekāne, kura viņai aizliegusi kā brīvklausītājai apmeklēt lekcijas par literatūru, Džoana Didiona un Lerijs Makmērtrijs, kam tiek veltītas domas par viņu jaunākajām grāmatām. Taču adresātu vidū ir arī kāds, kuram Sibila raksta diezgan bieži, bet vēstuli nekad nenosūta. "Vēstuļniece" ir spožs romāns par to, kādu mierinājumu sniedz rakstītais vārds un saziņa ar cilvēkiem - arī tiem, kurus klātienē nav izdevies satikt. Tas vēsta par jaunības jucekli un vecumdienu viedumu, par kļūdām un laipnībām, ko piedzīvojam mūža gaitā. Sibilas van Antverpas "dzīve vēstulēs" var šķist rimta un necila, taču ļoti iespējams, ka šī varone paliks atmiņā uz ilgu laiku.
Atpakaļ