Ar šo grāmatu Džena Andersone vēršas pie ikviena lasoša cilvēka, kuru interesē psiholoģiski niansēta dzeja, kas ļauj ieskatīties sevī: "Pilsētas putni ir ne tikai baloži, zvirbuļi un vārnas, bet visi pilsētas iemītnieki, tostarp cilvēki. Mēs, pilsētas putni, esam šī laikmeta satraukti, emociju nogurdināti, samulsuši un apmaldījušies. Putniem izdzīvot ļauj viņu spārni, bet cilvēkiem - ticība un cerība. Tas laikam ir vienīgais, kas šodienas apstākļos ļauj pacelties virs pilsētas, lai no putna lidojuma paraudzītos uz pasauli, nedaudz distancētos no zemes trokšņa un tur, klusumā, satiktu pašam sevi.".
Atpakaļ