Līdz ar izstādes "Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes" atklāšanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā klajā nācis projekta kuratores, Elitas Ansones tāda paša nosaukuma monogrāfisks pētījums, kurā autore mēģina likt kopā abas mākslinieka dzīves daļas - komunistisko un prorietumniecisko, viņa konformismu un nonkonformismu, lai saprastu, kas tad īsti bija Ojārs Ābols. Ābola politiski sabiedriskā un radošā darbība risinājās 50.-70. gados un neizbēgami bija saistīta ar politiskajām konsekvencēm. Šodien Ojārs Ābols tiek vērtēts kā 20. gadsimta 60.-70. gadu avangardists, teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks, Latvijas laikmetīgās mākslas krusttēvs. Amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži viņa darbus iekļāvuši padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas - komunisma idejām kalpojošā un tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu mākslai un Rietumu dzīves stilam.
Atpakaļ