Jo lauki ir mūžīgi, mūsu dzīve ir vienīgā lietu kārtība, un es darīšu visu, ko vajadzēs, lai to nosargātu. 1933. gada rudens ir visskaistākais, kādu Edija Meitere spēj atcerēties, lai gan Pirmā pasaules kara ēna joprojām gulst pār laukiem ap viņas mīļotajām mājām Gobu fermu. Kad no Londonas ierodas dzirkstošā Konstance Ficallena, lai ievāktu materiālus un rakstītu par gaistošām lauku tradīcijām un ticējumiem, viņa ieinteresējas par četrpadsmitgadīgo Ediju un izrāda tai laipnību un uzmanību, kādu meitene iepriekš nav piedzīvojusi. Tomēr aiz pievilcīgās svešinieces ārienes slēpjas kas vairāk. Tuvojoties ražas laikam, pieaug arī apkārtnes iedzīvotāju dzīves spriedze, un Edijai ir jāatrod veids, kā uzticēties savai iekšējai balsij un paglābties no nelaimes.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=63333&ident=1061279#copies
Atpakaļ