No rīta Liene pa logu redzēja saules pilnas debesis. Pēcpusdienā
pamalē parādījās pelēki mākoņi. Nebija ilgi jāgaida, līdz apkārt viss
pēkšņi satumsa, nograndēja pērkons un uzplaiksnīja zibens. Vētra todien
plosījās, bet aizgāja tikpat ātri un negaidīti, kā bija atnākusi.
Vakarpusē atkal spīdēja saule. Par notikušo atgādināja vien lietus
peļķes uz asfalta un pa nolūzušam koku zaram.
Liene iet pa ielu un prāto, ka peļķes drīz izžūs, koku zarus savāks
sētnieki. Pa dabas plosīšanos cilvēki līdz vakaram jau būs aizmirsuši,
bet vai viņa jebkad varēs aizmirst savas dzīves pēdējo laiku notikumus?
Jaunās sievietes dzīvē ir iestājusies dziļa un laimīga ieelpa. Tumsa šobrīd ir prom. Vai viņa spēs dzīvot tālāk, notikušo izsvītrojot no atmiņas? Liene saprot, ka tā nebūs.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=68590&ident=1066533#copies
Atpakaļ